Aktualitātes|Dienests Zemessardzē|Par Zemessardzi|ZS vienības|Normatīvie akti|Saites|Zemessardzei 25
Resursi un rīki
Prasības uzņemšanai Zemesardzē
Vēstule Zemessardzei
Jautā par rekrutēšanu NBS!
Tavai drošībai!
Fotogalerija
Video galerija
Kontaktinformācija
Zemessardzes ziedojumu konts
Meklēšana
Saistītās iestādes
NBS Apvienotais štābs
Sauszemes spēku kājnieku brigāde
Jūras spēku flotile
Gaisa spēku aviācijas bāze
Nodrošinājuma pavēlniecība
Mācību vadības pavēlniecība
Militārā policija
Speciālo uzdevumu vienība
Štāba bataljons
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
Zemessardze > Dienests Zemessardzē
Dienests Zemessardzē

 

Ir visdažādākās brīvā laika pavadīšanas iespējas, tomēr daudzi jauni cilvēki vēlas pievienoties Zemessardzei. Tā viņi gūst iespēju brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību.  Motīvi, kāpēc stāties Zemessardzē, var būt dažādi. Piemēram, vēlme pilnveidot sevi, apgūstot militārās pamatiemaņas un uzlabojot fizisko formu. Tā ir iespēja aktīvi un saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī iegūt jaunus draugus. Daļai pilsoņu Zemessardze ļauj izvērtēt savus spēkus un saprast, vai turpināt ar iestāšanos profesionālajā dienestā.  Gūtā pieredze un zināšanas, protams, var noderēt arī tiem, kas neplāno kļūt par profesionāliem karavīriem. Taču lielākais ieguvums ikvienam - iespēja kalpot dzimtenei, tā apliecinot savu  patriotismu ne tikai vārdos, bet arī darbos.

DIENESTS UN TĀ GAITA

Uzsākot dienestu, zemessargs apgūst pamatapmācību: ieroču mācību, pirmo medicīnisko palīdzību, militāros sakarus, topogrāfiju, ierindas mācību, reglamentus, lauka kaujas iemaņas, izdzīvošanu un nodaļas-vada līmeņa taktiku. Pēc pamatapmācības apgūšanas ir iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju, piedaloties kursos, kas dod iespēju saņemt nākamo dienesta pakāpi. Zemessardzē var apgūt arī dažādas specialitātes: sakarnieks, snaiperis, izlūks, prettanku ieroča operators, sanitārs, ložmetējnieks, militārā transporta autovadītājs, spridzinātājs, radiostaciju operators u.c.  Papildu iepriekš minētajam, zemessargiem ir iespēja mācīties atsevišķos apmācību kursos, piemēram, izdzīvošana ziemā, taktiskā šaušana, kaujas biezi apdzīvotā vietās. Dienests ZS piemērots gan tiem, kam ir maz brīvā laika un kuri to var veltīt tikai iegūto zināšanu un prasmju uzturēšanai, gan arī tiem, kas  var un vēlas sevi pilnveidot militārajā jomā. Pieredzējušākie un aktīvākie zemessargi var tikt iekļauti paaugstinātas gatavības vienību sastāvā. Dienests Zemessardzē ļauj izmantot arī civilajā dzīvē gūto profesionālo pieredzi, tāpēc līdzdarboties Valsts aizsardzības spēju stiprināšanā aicināti visdažādāko profesiju pārstāvji: IT speciālisti, pavāri, šoferi u.c.

   

Zemessargiem ir iespēja piedalīties arī lielākā mēroga Nacionālo bruņoto spēku un starptautiskās mācībās gan Latvijā, gan citās NATO valstīs.

Par Zemessardzes mācībām un to daudzveidību - skatieties šīs mājaslapas Videogalerijā un Fotogalerijā. Priekšstatu par mācību norisi var gūt arī blogā "Zemessarga pieredze" - sadaļā par mācībām un A.Kļimoviča rakstā "Slēpnis, apšaude, atkāpšanās - rīts zemessargu zaļajā cietoksnī".

Savas spējas zemessargi var pārbaudīt Nacionālo bruņoto spēku, Zemessardzes un starptautiskās sacensībās. Par sportu un sacensībām vairāk lasiet šeit.

Zemessardzes personāls piedalās arī dažādos svētku un piemiņas pasākumos, pēc nepieciešamības nodrošinot goda sardzi, salūtu, sabiedrisko kārtību, kā arī klātesošo informēšanu par dienesta iespējām ZS. Vismaz 2 reizes gadā zemessargi piedalās karavīru un cīņu piemiņas vietu sakopšanas talkās.

Būtiska dienesta sastāvdaļa ir atbalsta sniegšana policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam: pazudušu personu meklēšana, mežu ugunsgrēku dzēšana, plūdu un to seku novēršana.

  CIK BIEŽI UN KAD NORIT MĀCĪBAS

Dienestu Zemessardzē var apvienot ar darbu, kā arī mācībām skolā vai augstskolā, jo mācības notiek galvenokārt nedēļas nogalēs. To biežums var atšķirties katrā no bataljoniem, bet parasti zemessargam jārēķinās, ka būs jāierodas uz mācībām apmēram 1 - 2 reizes mēnesī. Tiek plānots ieviest arī apmācību modeli, kas paredz vairāku nedēļu mācību nometni vasarā. Jau šobrīd vasaras sezonā vairāki ZS bataljoni rīko apmēram nedēļu ilgas nometnes, kas ir alternatīva tiem pilsoņiem, kas iestājušies Zemessardzē, taču netiek uz mācībām nedēļas nogalēs.

CIK OBLIGĀTS IR MĀCĪBU APMEKLĒJUMS

Zemessarga pienākums ir informēt savu tiešo komandieri, ja radušies apstākļi, kuru dēļ viņš nevar ierasties uz Zemessardzes uzdevumu izpildi vai mācībām, jo, saprotams, ka zemessargam bez dienesta ir arī citi pienākumi- mājās, darbā, mācību iestādē u.c.

Tomēr jāņem vērā, ka darba likums nosaka, ka darba devējs piešķir bezalgas atvaļinājumu darbiniekam, kurš pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē, ja par viņa iesaisti ZS uzdevumu izpildē vai apmācībā darba devēju informē vienības komandieris. Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas piešķir uz Zemessardzes vienības komandiera izziņā norādīto laiku. Darbiniekam, kurš izmanto šādu atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Savukārt, Zemessardzes likuma 6.pants nosaka, ka darba devējs vai izglītības iestāde uz noteiktu laiku atbrīvo Zemessardzes dienestā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām), neizmaksājot viņam darba samaksu, bet saglabājot darba (amata) vietu vai tiesības turpināt mācības. Latvijas adminstratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu darba devējam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu.

SAMAKSA ZEMESSARGIEM

Šobrīd saskaņā ar 2010.gada 5.oktobra   Ministru kabineta noteikumiem  Nr.948  zemessargiem var izmaksāt kompensāciju par katru dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu. Kompensācijas apmērs zemessargam par vienu dienesta uzdevumu izpildes vai apmācības dienu ir 5 % no profesionālā dienesta karavīra mēneša algas atbilstoši zemessarga amatam noteiktajai dienesta pakāpei un zemessarga izdienai. Lai saņemtu kompensāciju, zemessargam jābūt ieceltam kādā no savas vienības amatiem. Karavīru algu tabula - šeit.

Lai arī kopš 2009.gada jūlija līdz 2010.gada beigām zemessargi  tikpat kā nesaņēma kompensācijas, viņu aktivitāte kopumā nemazinājās. 

No 2015.gada 1.janvāra zemessargs saņem EUR 9,96 kā pārtikas devas kompensāciju, bet tikai tajā gadījumā, ja vienība nav spējusi paēdināt zemessargu, kas piedalās mācībās vai citu dienesta uzdevumu izpildē.

ZEMESSARGU SOCIĀLĀS GARANTIJAS

Ir noteikta kārtība, kādā Zemessardze sedz izdevumus, kas zemessargam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu , kā arī citi noteikumi, kas saistīti ar veselības aprūpes izdevumiem un apbedīšanu. Vairāk par to šīs mājaslapas sadaļā "Normatīvie akti"-"Sociālās garantijas". No 2015.gada ir spēkā grozījumi Darba likuma 153.pantā, kas nosaka, ka darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darbiniekam, kurš pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē.

NE VISI, KAS DIEN ZEMESSARDZĒ IR ZEMESSARGI  

Zemessardzes novadu un bataljonu štābos dien arī profesionālā dienesta karavīri, kas vada, organizē un nodrošina zemessargu mācības un citu uzdevumu izpildi. Kā kļūt par profesionālā dienesta karavīru lasiet šeit.

 Foto no Zemessardzes, Rekrutēšanas un jaunsardzes centra arhīva

 

 

 

 

Aktuālās saites
© LR Zemessardze 2008