1991.gada 23.augustā kā viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem tika pieņemts likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Tas nosaka, ka Latvijas Republikas Zemessardze (ZS) ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. Tā mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un regulāro spēku rezerve, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu.

Lai efektīvāk un vienkāršāk vadītu un administrētu ZS vienības, ir izveidoti trīs Zemessardzes novadi (ZSN):  1.ZSN ar 5 bataljoniem un novada štābu Liepājā, 2.ZSN ar 7 bataljoniem un novada štābu Rēzeknē, kā arī 3.ZSN ar 6 bataljoniem un novada štābu Rīgā.

Zemessardzes organizācijas pamatā ir vienvadības princips, un to realizē Zemessardzes komandieris, kas ir pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim. No 2008.gada marta par Zemessardzes komandieri iecelts pulkvedis Juris Zeibārts.

Pēc Latvijas iestāšanās NATO viens no galvenajiem Zemessardzes uzdevumiem ir veidot un apmācīt specializētos kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma bataljonus uz Zemessardzes kājnieku bataljonu bāzes. Tādā veidā tiek nodrošināts bataljonu profesionālisms un Zemessardzes militāro funkciju padziļināšana atbilstoši NATO valstu prasībām.

   Zemessardzes mācības "Zobens 2008". Foto no ZS arhīva.

Šobrīd ir izveidoti četri Zemessardzes specializētie bataljoni:

• Zemessardzes 17.Pretgaisa aizsardzības bataljonā profesionālā dienesta karavīri un zemessargi apgūst lielgabala apkalpju darbību pretgaisa aizsardzības baterijas sastāvā. Bataljona godpilnais uzdevums ir nodrošināt salūtu Latvijas Valsts svētkos.

• Zemessardzes 34. Artilērijas bataljonā zemessargi apgūst lielgabalu un mīnmetēju apkalpes sadarbības principus, šaušanas datu skaitļošanu, artilērijas un mīnmetēju uguns novērošanu un koriģēšanu, uguns pozīciju piesaistīšanu apvidū un citas artilēristiem un mīnmetējiem nepieciešamās iemaņas.

• Zemessardzes 31. Aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem bataljonā profesionālā dienesta karavīrus un zemessargu apmāca ķīmiski bīstamu objektu izlūkošanā un saindējuma prognozēšanā, kā arī veikt dažāda piesārņojuma – ķīmiskā, bioloģiskā un radioaktīvā noteikšanu un personāla, tehnikas un ekipējuma attīrīšanu no piesārņojuma.

• Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona Tiltlicēju rotas profesionālā dienesta karavīri un zemessargi mācās darboties ar dažādu tehniku – peldošiem pašgājēju transportieriem, tiltu licējiem u.c. Savukārt bataljona Inženiertehniskās rotas personāls apgūst konstrukciju būvju – kontrolpunktu un militāro nometņu izveidošanas un iekārtošanas, kā arī kājnieku vienību taktisko pozīciju pastiprināšanas prasmes.
  Bataljona Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas rota ik gadu visā Latvijas teritorijā neitralizē tūkstošiem dažāda kalibra strēlnieku munīcijas, artilērijas lādiņus, mīnmetēju mīnas, aviācijas bumbas un citus sprādzienbīstamus priekšmetus. Šajā bataljonā ir sagatavota NATO ātrās reaģēšanas spēku Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas vienība dalībai NATO ātrās reaģēšanas spēku operācijās. Kopš 2005.gada augusta NMN rotas vienība pilda uzdevumus starptautiskajā operācijā Afganistānā.

Šobrīd tiek plānota vēl trīs specializēto vienību – Zemessardzes Nodrošinājuma bataljonu – izveide uz jau esošo kājnieku bataljonu bāzes.
Nozīmīga ir Zemessardzes palīdzība Valsts un Pašvaldības institūcijām  sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, avāriju un stihisko nelaimju (plūdu, meža ugunsgrēku u.c.) novēršanā un to seku likvidēšanā. Zemessardze aktīvi sadarbojas ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD). Bataljoni ir izstrādājuši kopīgas sadarbības plānus ar vietējām VUGD nodaļām.  Lai novērstu nelikumīgu dabas resursu izmantošanu, zemessargi kopā ar Vides aizsardzības vietējo nodaļu amatpersonām veic reidus.

 Foto no ZS arhīva.

Lai apzinātu un godinātu Latvijas tautai nozīmīgas militārās tradīcijas, Zemessardzes vienības piedalās dažādos svinīgos pasākumos un atceres brīžos, kas veltīti kaujās kritušo karavīru piemiņai, kā arī piedalās valsts vēsturē nozīmīgu cīņu vietu un vēstures pieminekļu apkārtnes sakopšanas un labiekārtošanas talkās.

Zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargi Cēsu kauju piemiņas dienā 22.06.2008. Foto no ZS arhīva.

Zemessardzes štāba talka Bataru kaujas piemiņas vietā Dobeles rajonā 18.04.2009. I.Prikuļa foto.

Zemessardzei ir izveidojusies cieša sadarbība ar līdzīgām organizācijām pasaulē – ASV Mičiganas štata Nacionālo gvardi, Lietuvā un Igaunijā. Lai attīstītu savietojamības spējas ar NATO dalībvalstu militārajām vienībām, Zemessardzes vienību karavīri piedalās dažādās starptautiskajās militārajās mācībās gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Savu profesionālo sagatavotību un labas zināšanas dažādās militārajās specialitātēs Zemessardzes vienību karavīri un zemessargi ir apliecinājuši ar dalību starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās Kosovā, Irākā, Bosnijā un Afganistānā.

Zemessargs starptautiskajā operācijā Afganistānā. K.Nukšas foto.