Ir visdažādākās brīvā laika pavadīšanas iespējas, tomēr daudzi jauni cilvēki vēlas pievienoties Zemessardzei. Tā viņi gūst iespēju brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību.  Motīvi, kāpēc stāties Zemessardzē, var būt dažādi. Piemēram, interese par militārām lietām, kas var būt saistīta ar vēlmi turpināt karjeru profesionālajā militārajā dienestā. Šiem cilvēkiem Zemessardze piedāvā izvērtēt savus spēkus un saprast, vai profesionālais dienests ir tas, ko viņi var un vēlas.  Gūtā pieredze un zināšanas, protams, var noderēt arī tiem, kas neplāno kļūt par profesionāliem karavīriem. Citi dienestu Zemessardzē izvēlas, lai uzlabotu fizisko formu, aktīvi un saturīgi pavadītu brīvo laiku, pilnveidojot sevi, kā arī iegūtu jaunus draugus. Taču lielākais ieguvums ir iespēja kalpot dzimtenei, tā apliecinot savu  patriotismu ne tikai vārdos, bet arī darbos.

KĀ NORIT DIENESTS ZEMESSARDZĒ?

Lai gūtu paplašinātu priekštatus par dienestu Zemessardzē, variet noskatīties vairākus video:

- Par Zemessardzes mācībām un to daudzveidību - skatieties video  šeit  un šeit , kā arī šeit . Mācības notiek ne tikai siltajos gadalaikos, bet arī ziemā.  

Foto no Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra, kā arī Ainara Ķieņa arhīviem.

- Zemessargiem ir iespēja piedalīties arī lielākā mēroga nacionālo bruņoto spēku mācībās , kā arī dažādās sacensībās, piemēram "Zemessardzes patruļā" un Zemessardzes sporta spēlēs.

- Par savu dienesta pieredzi stāsta Studentu bataljona vecākais zemessargs Rihards Plotka:

"Katrs atsevišķi un visi kopā"

"DUI jeb, ko nozīmē būt zemessargam"

"Visu poligonu zvaigzne" 

"Dienests kā sirdslieta"

CIK BIEŽI UN KAD NORIT MĀCĪBAS?

Dienestu Zemessardzē var apvienot ar darbu, kā arī mācībām skolā vai augstskolā, jo mācības notiek galvenokārt nedēļas nogalēs.  To biežums var atšķirties katrā no bataljoniem, bet parasti zemessargam jārēķinās, ka būs jāierodas uz mācībām apmēram 1 - 2 reizes mēnesī.

VAI MĀCĪBU APMEKLĒJUMS IR OBLIGĀTS?

Zemessarga pienākums ir informēt savu tiešo komandieri, ja radušies apstākļi, kuru dēļ viņš nevar ierasties uz Zemessardzes uzdevumu izpildi vai mācībām, jo, saprotams, ka zemessargam bez dienesta ir arī citi pienākumi- mājās, darbā, mācību iestādē u.c.  

ZEMESSARGU ATALGOJUMS

Šobrīd saskaņā ar 2010.gada 5.oktobra   Ministru kabineta noteikumiem  Nr.948  zemessargiem var izmaksāt kompensāciju par katru dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu.

Lai arī kopš 2009.gada jūlija līdz 2010.gada beigām zemessargi  tikpat kā nesaņēma kompensācijas, viņu aktivitāte kopumā nemazinājās.  2011.gadā ir piešķirts lielāks finansējums kompensācijām, taču tās tiks maksātas piešķirtā finansējuma ietvaros un atbilstoši prioritātēm (atsevišķi kursi un nozīmīgākie pasākumi). 

2011. gadā plānots slēgt līgumus ar atsevišķiem zemessargiem par NBS komandiera noteikto objektu apsardzi.

Zemessargs saņem 4 Ls kā pārtikas devas kompensāciju, bet tikai tajā gadījumā, ja vienība nav spējusi paēdināt zemessargu, kas piedalās mācībās vai citu dienesta uzdevumu izpildē.

VAI VISI, KAS DIEN ZEMESSARDZĒ IR ZEMESSARGI?

Nē. Zemessardzes novadu un bataljonu štābos dien arī profesionālā dienesta karavīri, kas vada, organizē un nodrošina zemessargu mācības un citu uzdevumu izpildi. Kā kļūt par profesionālā dienesta karavīru lasiet šeit.

JAUTĀJUMI UN ATBILDES PAR JAUNO ZEMESSARDZES LIKUMU

Kādas ir zemessargu dienesta pakāpes?

Kāpēc zemessargs var dienēt tikai līdz 55 gadu vecumam?

Kāpēc pildot apsarga pienākumus nemaksā uzturdevas kompensāciju?