Aktualitātes Par NBS Dienests Personālsastāvs Vienības Operācijas Rekrutēšana Mediji
Valsts aizsardzība
Valsts apdraudējuma situāciju novēršana
Personālsastāva apmācība
Starptautiskās operācijas
Resursi un rīki
Oficiālā vēstule
Jautā mums!
Tavai drošībai!
Fotogalerija
Video galerija
Normatīvie akti
Iepirkumi
Līgumi
Amatpersonu atalgojuma datu bāze
Kontaktinformācija
Saites
Meklēšana
Saistītās iestādes
NBS Apvienotais štābs
Sauszemes spēku kājnieku brigāde
Jūras spēku flotile
Gaisa spēku aviācijas bāze
Mācību vadības pavēlniecība
Nodrošinājuma pavēlniecība
Militārā policija
Speciālo uzdevumu vienība
Štāba bataljons
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
Latvijas Republikas Zemessardze
Nacionālie bruņotie spēki / Par NBS / Galvenie uzdevumi / Valsts aizsardzība / Sauszemes teritorijas aizsardzība
Sauszemes teritorijas aizsardzība

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu, Latvijas sauszemes teritorijas aizsardzība ir uzdota Sauszemes spēkiem, ciešā sadarbībā ar Zemessardzi, Speciālo uzdevumu vienību, Gaisa spēkiem, valsts Robežsardzi un Alianses ātrās reaģēšanas spēku vienībām. 

Militāra iebrukuma draudu gadījumā valsts sauszemes teritorijas aizsardzības pasākumi var aprobežoties ar Latvijas un NATO spēka demonstrēšanu – NBS un Alianses ātrās reaģēšanas spēku vienību izvēršanu Latvijas teritorijā, pastiprināta gaisa telpas patrulēšana un aktīva politiska risinājuma meklējumiem iesaistot ES, EDSO un ANO.

Militāra iebrukuma gadījumā agresors izmato pēkšņuma momentu un savu spēku koncentrāciju vienā vai divos galvenajos virzienos, nodrošinot savu pārsvaru un rīcības brīvību agresijas sākuma posmā.

Sauszemes spēki ar Zemessardzes atbalstu un sadarbībā ar Alianses spēkiem uzsāks kavējošās aizsardzības kaujas, lai novājinātu agresoru, iegūtu laiku Alianses spēku ienākšanai, aizsardzības līniju izveidei, un koncentrēšanai pretuzbrukuma sagatavošanai.

Kavējošā aizsardzība balstās uz apvidus priekšrocību izmantošanu un nozīmēto spēku agresivitāti. Sauszemes un Alianses spēki izmanto to rīcībā esošo ieroču šķiru- kājnieku, tanku, artilērijas, triecienaviācijas - uguns jaudu agresora spēku iznīcināšanai ar tiešo un netiešo uguni, inženieru vienību atbalstu, kā arī izmantojot spējas demoralizēt agresora spēkus.

Izšķiroša loma sekmīgā aizsardzības operāciju norisē ir komandvadības sistēmai (C2), visa veida izlūkošanai (ISR), kaujas nodrošinājumam (CSS) un Alianses Gaisa spēku spējai veikt precīzus triecienus pa agresora komandpunktiem, spēku koncentrācijas vietām, un apgādes bāzēm tā aizmugurē.

Masu iznīcināšanas ieroču pielietošanas draudu gadījumā ir jāveic savu spēku individuālās un kolektīvās aizsardzības pasākumi, pastiprināta izlūkošana un iespēju robežās jācenšas iznīcināt agresora masu iznīcināšanas ieroču sistēmas, novietnes vai krātuves.

Pretuzbrukums pēc agresora novājināšanas veicot kavējošo aizsardzību vienlaicīgi ar savu spēku koncentrēšanu, ir vienīgais veids agresora sagrāvei un tā okupētās teritorijas atgūšanai.

Novilcināšanas gadījumā, agresors iegūst laiku, lai nostiprinātos okupētajā teritorijā, papildinātu savus spēkus un uzsāktu politiska risinājuma meklējumus, pat ja nav sasniedzis savus mērķus.

Aktuālās saites
© Nacionālie bruņotie spēki 2010, Adrese: Kr.Valdemāra ielā 10/12, Rīgā, LV – 1473