Ideja par to, ka katram Jūras spēku kuģim nepieciešama sava krustmāte, ir radusies, bāzējoties uz Kara flotes tradīcijām. Tā, piemēram, ir saglabājies zemūdens „Ronis” krustmātes Judītes Andersones vēlējums, zemūdeni nolaižot ūdenī 1926. gada jūlijā Nantē: „Dzintarzemītes krastus mūžam sargāt, Mieru un drošību mīļajiem gādāt.”
Pašlaik Jūras spēkiem oficiāli par karakuģa krustmāti ir ieceltas 20 personas. Par karakuģa krustmāti tiek iecelta izraudzītā persona ar Jūras spēku komandiera pavēli. Kuģu krustmātes tiesības un pienākumi ir noteikti speciālā nolikumā. Krustmātēm ir izveidojusies tradīcija dāvināt kuģa komandai savu ģīmetni. Krustmāšu atšķirības zīme ir balta šalle ar Jūras spēku logo. Jūras spēki visos publiskos pasākumos aicina piedalīties krustmātes. Kā noturīgāko tradīciju var minēt krustmāšu saietu Ziemassvētkos. Pasākuma mērķis ir apspriest aizvadītā gada paveikto, kā arī plānot turpmākās sadarbības iespējas.

Foto: no Jūras spēku arhīva

Foto: no Jūras  spēku arhīva