Andrejs Mežmalis,
atvaļinātais flotiles admirālis
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likumu Mācību vadības pavēlniecība (MVP) ir pielīdzināma NBS spēku veidiem, ar savu karogu un saviem apbalvojumiem. Izveidodama MVP, apvienojot apmācību procesu un ieviešot sistemātisku pieeju mācību programmu, doktrīnu un individuālo apmācību sagatavošanai, ieskaitot skolu un centru apvienošanu vienā militārā izglītības sistēmā, Latvija spēra ne tikai vienu, bet gan daudzus desmitus soļu NATO virzienā un militārās apmācības sistēmas sakārtošanā. MVP izveidošanas procesā NBS ietaupīja vairāk nekā 50% štata vietu, kuras agrāk bija saistītas ar apmācību lietām un bija izmētātas pa spēku veidiem, atsevišķām vienībām un dažādiem štābiem, ieskaitot NBS Apvienoto štābu. Pašreizējais uzdevums ir turpināt pilnveidot MVP — aizpildīt robus, spodrināt lietas, kuras ir spodrināmas, un papildināt vai uzlabot to, kur ir trūkumi. Jāskatās 15—20 gadus uz priekšu, lai spētu realizēt nobriedušu «militāro apmācību sistēmu», kurai pašlaik jau ir laba struktūra un stabili pamati.
Nepieciešamība izveidot MVP parādījās pirmajās sadarbības sarunās ar NATO un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) militārajiem pārstāvjiem un padomniekiem jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kā tas ir atspoguļots vairākos padomnieku ziņojumos Latvijas aizsardzības ministram. Pēc pieejamās informācijas no ASV veiktās Baltijas valstu militāro struktūru analīzes, pārskatiem, vērtējumiem un vienību organizatoriskiem un darbības apstākļiem, tālaika Latvijas bruņotie spēki nebija spējīgi nedz nodrošināt savietojamību (interoperability) ar NATO valstīm, nedz arī realizēt standartizāciju un doktrīnu ieviešanu, kas būtu vajadzīga, lai sekmīgi pievienotos NATO saimei. Tātad bija jāveido divi jauni spēku veidi, proti, MVP un Nodrošinājuma pavēlniecība (NP), kas nodrošinātu vienotas un standartizētas apmācību un apgādes sistēmas.
Mums ir jāatceras, ka ceļš uz NATO bija garš un grumbuļains, ka bija pretinieki ne tikai Krievijā, bet arī ASV un citās NATO valstīs, kuri meklēja iemeslus, lai noraidītu Baltijas valstu iestāšanos NATO. Tā, piemēram, ASV atvaļinātais ģenerālmajors Edvards B. Atkesons, rakstot ASV žurnālā «Army» (1996. gada jūnija izdevumā), nosvērās pret Baltijas valstu iestāšanos NATO, paužot uzskatu, ka ar Polijas, Ungārijas, Čehijas un Slovākijas iestāšanos pietiktu, lai tikai neizveidotos sliktas attiecības ar Krieviju. Tātad saskaņā ar Latvijas valdības nosprausto galveno mērķi, proti, uzņemšanu NATO, primārais uzdevums bija darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu Latvijas uzņemšanu aliansē. Svarīgi bija pārliecināt NATO, it sevišķi organizācijas vadošās militārās personas, ka Latvijas bruņotie spēki ātri attīstīsies, ka tie būs spējīgi pielāgoties NATO prasībām (struktūrām, standartiem, doktrīnām un apmācībām) un ka tie būs savietojami ar NATO valstu bruņotajiem spēkiem. Kaut arī atsevišķi komandieri un karavīri bija apguvuši mācības NATO valstīs, tomēr Latvijas NBS «apmācību sistēma» turpināja būt sadrumstalota (būtībā tā neeksistēja, nemaz nerunājot par doktrīnām un NATO standartizācijas un savietojamības jautājumiem. Latvijas aizsardzības ministram nācās izrādīt papildu politisko iniciatīvu, lai dabūtu palīdzību, jo laiks nebija Latvijas pusē. Sarunā ar ASV vēstnieku un ASV militāro atašeju, no vienas puses, un Latvijas aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski un Andreju Mežmali (ASV), no otras puses, tika noformēta ASV palīdzība (padomnieku grupa) par ASV līdzekļiem. Struktūru izveidošanas gaitā sekoja aizsardzības ministra 2000. gada 3. novembra pavēle nr. 307 «Par NBS Mācību vadības štāba (MVŠ) izveidošanu un štatu apstiprināšanu». Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis 2001. gada 23. maijā Latvijas valdības vārdā uzaicināja A. Mežmali pārcelties uz Latviju un iestāties Latvijas NBS, lai turpinātu iesākto darbu un pilnveidotu MVP. A. Mežmalis līdz 2002. augustam bija aizsardzības ministra padomnieks un vēlāk kļuva par pirmo MVP komandieri. Svarīgi minēt, ka padomnieku darba grupa arī sekoja NATO transformācijas procesam, ko NATO plānoja pieņemt 2002. gada Prāgas samita laikā, lai Latvija (ieskaitot NBS un MVP) varētu laikus pielāgoties jaunajai situācijai. 2002. gada 26. martā tika izdota aizsardzības ministra pavēle nr. 93 «Par AMR 350-3 Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības nolikumu» un tika īstenota sākotnējā MVP struktūra, pakāpeniski iekļaujot Nacionālo aizsardzības akadēmiju, NBS instruktoru skolu, Mobilo strēlnieku bataljonu, Jūras spēku mācību centru kopā ar ūdenslīdēju skolu, NBS sakaru skolu, NBS valodu skolu, Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolu un Rekrutēšanas un atlases centru. Jāmin, ka MVP administratīvajā pakļautībā 2003.—2004. gadā atradās Kadagā izvietotais Mobilo strēlnieku mācību centrs, kā arī 1. un 2. kājnieku bataljons; vēlāk šīs administratīvās funkcijas tiek nodotas Nodrošinājuma pavēlniecības komandierim.