Karavīru sports Latvijā spēcīgi attīstījās īsi pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas. Nu jau neatkarīgajā Latvijā sporta dzīve 1919.gadā uzsāka strauju augšupeju un attīstību. Atgriezušies no kara gaitām, nu jau paši savā, brīvā zemē, kopā sanāca latviešu sportisti. Gandrīz visi tobrīd vēl bija karavīru statusā. Tā kā reformas skāra gandrīz vai visus sporta klubus, tika izveidots pilnīgi jauns un plašs sporta klubs - Karavīru Sporta klubs, kas vēlāk pārtapa par Vidzemes divīzijas sporta klubu.

Gadu pēc Karavīru Sporta kluba izveides, Latvijas sporta apritē iezīmējās jaunas kontūras - tika nodibināta Armijas Sporta savienība. Jaunais veidojums apvienoja sevī 30 atsevišķo karaspēka daļu sporta klubus. Par lielāko un arīdzan rosīgāko kļuva Rīgas Garnizona sporta klubs ar kapteini J.Dzeni priekšgalā. Vēlāk šis klubs pārveidojās par Armijas Sporta klubu, kura vārds turpmākajos gados izskanēja visā plašajā Eiropā un arī aiz mūsu kontinenta robežām.

Ko varam uzzināt, ielūkojoties vēsturē? Ne velti tieši armijas sports tiek minēts kā viena no galvenajām sastāvdaļām ik katras valsts sporta dzīves attīstībā. Tieši armija kļuva par galveno sporta dzīves rosinātāju neatkarības pirmajos gados, kas ievilka treknas līnijas sporta turpmākajai sekmīgajai attīstībai. Armijas Sporta savienība drīz iemantoja slavenās "YMCA" (ASV) atbalstu, arī angļi un zviedri atzinīgi novērtēja latviešu centienus. Par to liecina reiz kāda kareivja rakstītais: "Jāvēlas, lai karavīri sirsnīgāk nodotos sportam, jo tad drīzāk izzustu viena otra nevēlama parādība, kas palikusi pāri no krievu armijas laikiem."

Straujais sporta uzplaukums neatkarības pirmajos gados notika pateicoties tieši bruņoto spēku struktūrām. Vēlākos gados armijas sporta vienībās iesaistījās pat slaveni sportisti. Piemērs tālu nav jāmeklē - 1932.gada olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs 50 km soļošanā bija Jānis Daliņš, kurš neatkarīgajai Latvijai izcīnīja pirmo olimpisko medaļu. Tālajā Losandželosā Daliņš startēja aiz neatkarīgas Latvijas krāsām un tolaik bija tieši bruņoto spēku pārstāvis.

1994. gadā tika pārņemta Krievijas armijas Sporta kluba bāze Krustabaznīcas ielā 9 un izveidots Aizsardzības spēku Sporta klubs (no 1999. gada 1. aprīļa - Nacionālo Bruņoto Spēku Sporta klubs). NBS sporta kluba bāzē ietilpst lielā sporta spēļu zāle, tenisa zāle, peldbaseins, viesnīca. 1997. gada 18. jūnijā NBS Sporta klubam tika piešķirts Nacionālās sporta bāzes statuss. Sporta kluba sporta bāzēs ar sportu nodarbojas karavīri, Rīgas iedzīvotāji, jaunatne, Latvijas Republikas sporta veidu izlašu dalībnieki, turklāt NBS Sporta klubā notiek Latvijas čempionāti basketbolā, handbolā, starptautiskas sacensības dažādos sporta veidos.

Kopš neatkarības atgūšanas armijas krāsas pārstāvošie sportisti izcīnījuši medaļas Olimpiskajās spēlēs, Pasaules un Eiropas meistarsacīkstēs dažādos sporta veidos. NBS iesaistījušies vairāki pasaules līmeņa atlēti un, kopīgiem spēkiem ejot uz priekšu, bruņoto spēku struktūras papildina arvien jauni un talantīgi sportisti. Vien noslēgumā atzīmēsim to, ka Olimpiskajās spēlēs Atēnās startēja vairāki NBS pārstāvji, no kuriem divi izcīnīja olimpiskās sudraba medaļas (Vadims Vasiļevskis – šķēpa mešanā un Jeļena Rubļevska – modernajā pieccīņā).