Simbolika

1991. gada 15. novembrī Zemessardzes priekšnieks A. Gorbunovs ar pavēli Nr. 40 apstiprina starveidīgo kokardi "Saulīti", kura ir 1919. gada sākumā Latvijas armijā ieviestās "latviešu kokardes" variants.

Pašos pirmsākumos zemessargi pie formas tērpa nēsāja izšūtu "Saulīti", kurā bija pirmais Latvijas Valsts ģerbonis un arī 1919. gada sākumā Latvijas armijā ieviestā "latviešu kokarde". 1993. gada 6. septembrī tiek apstiprināta zemessargu ietērpa piedurknes zīme.

Zemessardzes štāba priekšnieks 1992. gada jūlijā lūdz reklāmas un komercijas uzņēmuma "Advers" izstrādāt Zemessardzes štābam uzņēmuma stilu. 1992. gada 25. novembrī Zemessardzes priekšniekam A. Gorgunovam akceptēšanai tiek iesniegts Zemessardzes emblēmas shematiskais un krāsainais attēls.

Zemessardzes emblēmas pamatu veido balts četrstūra vairogs ar gaiši sudrabotu apmalu un nosmailinājumiem galvas, vidus un pēdas daļā. Vairogu simetriski sadala no galvas uz pēdu, ar smaili uz leju vērsts sudraba zobens ar zelta šķērsi. Zobena lejasdaļā šķērseniski novietots latviešu ornamentā sastopamais zvaigznes simbols - auseklis nacionālā karoga krāsu kārtojumā. Zobena šķērsi un ausekļa sānu skaldņu stūrus savieno Mēness zīme, ko latviešu folklorā dēvē par karavīru aizstāvi. Starp Mēness zīmēm laukums latviešu nacionālā karoga krāsā, ko sadala zobens. Laukuma labajā pusē balts burts "L" (Latvijas) ar melnu apmalu. Laukuma kreisajā pusē balts burts "Z" (Zemessardze) ar melnu apmalu. Mēness zīmes vairoga galvas daļā puslokā trīs piecstarainas zelta zvaigznes. Zemessardzes emblēma tiek veidota pēc mūsu senču izkoptajiem ornamentikas konstruēšanas pamatprincipiem. Kompozīcijā uzsvērta centrālā vertikālā ass zobena formā. Vertikālais novietojums simbolizē pasaulē esošo aktīvo, darbīgo elementu. Četrstūra vairogs ar nosmailinājumiem veido figūru ar astoņiem stūriem. Skaitlis astoņi simbolizē atjaunošanos, atdzimšanu, pāreju jaunā kvalitātē. Baltā krāsa izsaka gaismu, sauli, vienkāršību, tīrību, gara pārākumu par miesu. Sarkanā krāsa norāda uz izlietajām asinīm, cieņu, patiesību, svinīgumu.

1993. gada 22. janvārī Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija Heraldikas komisija piekrīt Zemessardzes emblēmas mākslinieciskajam risinājumam. 1993. gada 15. martā tiek apstiprināta Zemessardzes emblēma. Emblēmu izstrādājis pazīstamais grāmatu dizaineris mākslinieks grafiķis Māris Sīmansons. Atsauksmi par Zemessardzes emblēmu devusi Latvijas vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja I. Rozenberga un Latvijas Kara muzeja Vēstures nodaļas galvenais speciālists E. Gelderiņš.

1995. gada 17. oktobrī, pamatojoties uz Zemessardzes padomes lēmumu, tiek izveidota Zemessardzes Heraldikas komisija, lai 5 gadu jubilejā zemessargi varētu saņemt savus apbalvojumus. Līdz tam laikam zemessargiem pastāvēja tikai Goda raksti. Tiek pieņemts lēmums izveidot Zemessardzes augstāko apbalvojumu - Zemessardzes Nopelnu zīmi un piemiņas zīmi par nokalpotajiem gadiem (Zemessarga Izdienas zīmi). Zemessarga Izdienas zīmei bija paredzētas 4 šķiras, par katriem 5 nokalpotajiem gadiem, Apbalvojumu izstrādei tika pieaicināti profesionāli Latvijā pazīstami mākslinieki un vēstures speciālisti - Latvijas metāla naudas autors, mākslinieks grafiķis Gunārs Lūsis, metāla mākslinieks SIA "Kalvis" vadītājs Jānis Mikāns, Latvijas vēstures muzeja speciālistes, numismātikas nodaļas vadītāja Kristīne Ducmane un Māra Eihe.

1996. gada 30. jūlijā ar Zemessardzes komandiera pavēli Nr.203 tiek apstiprināta "Zemessardzes Nopelnu zīme" un 14. augustā ar pavēli Nr.217 "Zemessarga Izdienas zīme". Zemessardzes Nopelnu zīmei ir arī miniatūrzīme, kas paredzēta nēsāšanai pie ikdienas formas un civilā tērpa.

Zemessardzes komandiera apbalvojums Zemessardzes Nopelnu zīme "Par tēvu zemi un brīvību".

Ar Zemessardzes Nopelnu zīmi var apbalvot zemessargus:

• kas ar savu darbību tieši veicinājuši Zemessardzes izveidošanos un attīstību visas valsts mērogā;
• kam ir izcili nopelni atsevišķu Zemessardzes vienību izveidošanā;
• kas pašaizliedzīgi kalpojuši līdzpilsoņu labā vai ar izcilību veikuši savus pienākumus;
• par kaujas nopelniem.

Ar Zemessardzes Nopelnu zīmi var apbalvot tos Latvijas Republikas un arī ārvalstu pilsoņus, kas ir sekmējuši un atbalstījuši Latvijas Zemessardzes izveidošanos un nostiprināšanos.

Zemessarga Izdienas zīme ir Latvijas Republikas Zemessardzes komandiera apbalvojums par pašaizliedzīgu un centīgu kalpošanu Zemessardzē ar devīzi: UZTICAMS UN DROSMĪGS (FIDELIS ET FORTIS). Izdienas zīmei ir 4 pakāpes. Izdienas zīme var tikt piešķirta zemessargiem, kuri pašaizliedzīgi un centīgi kalpojuši Zemessardzē, kā arī tiem profesionālā militārā dienesta karavīriem un Zemessardzes veterāniem, kuri bijuši uzņemti Zemessardzes dienestā:

• 1. pakāpe (zeltīta) - par ne mazāk kā 20 gadu ilgu, uzticamu un godprātīgu dienestu;
• 2. pakāpe (sudraba ar zeltītu zobenu) - par ne mazāk kā 15 gadu ilgu, uzticamu un godprātīgu dienestu;
• 3. pakāpe (sudraba) - par ne mazāk kā 10 gadu ilgu, uzticamu un godprātīgu dienestu;
• 4. pakāpe (bronzas) - par ne mazāk kā 5 gadu ilgu, uzticamu un godprātīgu dienestu.

Goda zīme ir rombs ar starveida augšdaļu. Romba apakšējo daļu veido viens līdz četri (atkarībā no pakāpes) romiešu cipari "V", kas nozīmē Zemessardzē nokalpoto gadu skaitu. Virs romba sudraba vai zeltīts zobens, kas simbolizē lēmuma pieņemšanu, labā un ļaunā nošķiršanu un taisnīgumu, tā sānos sarkanbaltsarkanas emaljas lente veido burtus Z-S (Zemessardze). Virs romiešu cipariem devīze: UZTICAMS - DROSMĪGS.

Latvijas Republikas Zemessardzes karoga metu zīmēja mākslinieks grafiķis Gunārs Lūsis un karogu šūdināja viena no labākajām karogu šuvējām Latvijā māksliniece izšuvēja Ausma Apša. Karogu dāvināja "Daugavas Vanagu" organizācija Zemessardzes 5 gadu jubilejā. Zemessardzes karoga labās puses vidū uz balta fona ir attēlots Latvijas Valsts lielais ģerbonis, virs tā puslokā leģenda: DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU. Karoga kreisajā pusē uz tumši zaļa fona, kas simbolizē egļu mežu, Zemessardzes emblēma, virs tās puslokā devīze: PAR TĒVU ZEMI UN BRĪVĪBU. Emblēmas apakšdaļā skaitlis 1991 - Zemessardzes dibināšanas gads. Apakšā leģenda: ZEMESSARDZE. Pa vertikāli 1996 - karoga izšūšanas gads.

1997. gada 21. februārī tiek apstiprināti "Atzinības raksts" un "Zemessardzes komandiera Pateicība".

2001. gada 6. jūlijā tiek apstiprināts Zemessardzes komandiera trīspakāpju apbalvojums "Par kalpošanu Tautai un Latvijai". Goda zīmi piešķir kā atzinības zīmi par nopelniem Zemessardzes attīstības veicināšanā, valsts aizsardzības stiprināšanā un par godprātīgu kalpošanu savai tautai un Latvijai.

2006. gada 12. maijā tiek apstiprināts Zemessardzes komandiera apbalvojums - piemiņas medaļa "Zemessardzei 15 gadi". Piemiņas medaļa ir Zemessardzes komandiera apbalvojums sakarā ar Zemessardzes dibināšanas 15. gadadienu un par pašaizliedzīgu un centīgu darbu. Piemiņas medaļa var tikt piešķirta zemessargiem un profesionālā dienesta karavīriem, kuri iestājušies Zemessardzē laikā no 1991. gada 24. augusta līdz 1992. gada 31. augustam un ar savu darbību sekmējuši Zemessardzes attīstību, kā arī militārpersonām un civilpersonām (tostarp ārvalstu), kuras aktīvi atbalstījušas Zemessardzes izveidošanu un attīstību.