Zemessardze testē kritiskās infrastruktūras zemessargu gatavību mobilizācijai
No 6. līdz 10. maijam norisinās Zemessardzes mācības “Sakta 2026”, kurās tiek pārbaudīti kritiskās infrastruktūras aizsardzības principi.
Mācību mērķis ir reakcijas ātruma un gatavības pārbaude – cik ātri un efektīvi kritiskās infrastruktūras uzņēmumi spēj reaģēt uz darbinieku mobilizācijas pieprasījumu noteikto uzdevumu veikšanai krīzes situācijā. Šāds mehānisms ir būtisks elements visaptverošā valsts aizsardzības sistēmā, jo jau šodien Latvijas kritiskās infrastruktūras uzņēmumos ir ievērojams skaits apmācītu zemessargu. “Man ir gandarījums redzēt, ka zemessargi, kuri ikdienā strādā kritiskās infrastruktūras uzņēmumos, spēj ātri un profesionāli pāriet no civilajiem pienākumiem uz valsts aizsardzības uzdevumu izpildi. Šajās mācībās mēs pārbaudām ļoti praktisku un valstij būtisku spēju – cik ātri cilvēki, kuri jau pārzina konkrēto uzņēmumu, tehnoloģijas un procesus, var iesaistīties krīzes pārvarēšanā un kritisko pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanā. Latvijas spēks ir mūsu cilvēkos – enerģētikas, sakaru, inženierzinātņu un citu nozaru speciālistos, kuri vienlaikus ir arī zemessargi. Tas stiprina ne tikai Zemessardzes spējas, bet arī visas valsts noturību,” mācību aktualitāti skaidro Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs.
Šāda formāta mācības Latvijā notiek pirmo reizi un tajās piedalās tādi uzņēmumi kā “Latvijas Mobilais Telefons”, “Sadales tīkls”, “Latvenergo” un “Augstsprieguma tīkls”, “TEC-2”, kā arī “Defence Partnership Latvia”. Mācības iezīmē jaunu sadarbības modeli starp Zemessardzi un civilo sektoru, kurā privātie uzņēmumi ir aktīvi dalībnieki kopējo aizsardzības spēju stiprināšanā, nodrošinot kritisko pakalpojumu nepārtrauktību. “Droši un noturīgi sakari ir valsts aizsardzības un krīžu pārvarēšanas pamats. Mācībās “Sakta” pārbaudām LMT grupas zemessargu reakcijas ātrumu un gatavību – cik ātri un efektīvi spējam reaģēt uz darbinieku mobilizācijas pieprasījumu un nodrošināt kritiskās sakaru infrastruktūras darbību krīzes situācijā. Vienlaikus mobilos apstākļos trenējamies izvērst noturīgu tīklu, kā arī testējam satelītsakarus kā papildu risinājumu pārvietojamai bāzes stacijai,” par dalību mācībās stāsta “Latvijas Mobilais Telefons” grupas viceprezidents Ingmārs Pūķis.
Analizējot mācību nepieciešamību, arī “Sadales tīkla” attīstības direktors Vīgants Radziņš uzsver profesionāļu sagatavotību krīzes situācijām: “Rūpējoties par “Sadales tīkls” gatavību nodrošināt elektroapgādi apdraudējumu gadījumos, mēs mudinām un motivējam darbiniekus stāties Zemessardzē. Šobrīd visā Latvijā “Sadales tīkla” darbinieku vidū jau ir vairāki desmiti zemessargu. Tie ir profesionāļi, kuri pārzina uzņēmuma darba specifiku, izprot elektroapgādes sistēmas darbību un ir gatavi iesaistīties gan uzņēmuma, gan valsts drošības stiprināšanā. Regulāras mācības un dažādu procesu treniņi būtiski veicina darbinieku sagatavotību, kas ļauj operatīvāk reaģēt uz drošības riskiem un nodrošināt kritisko objektu aizsardzību.” Savukārt “Defence Partnership Latvia” valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs piebilst, ka Zemessardzes kritiskās infrastruktūras mācības “Sakta” apliecina, ka valsts aizsardzības spējas balstās ne tikai militārajā gatavībā, bet arī industrijas spējā nodrošināt darbības nepārtrauktību krīzes apstākļos: ““Patria” iesaiste, simulējot ražošanas procesa nodrošināšanu ārpus ierastajām ražošanas telpām, apstiprina uzņēmuma gatavību elastīgi pielāgoties dažādiem apstākļiem un nodrošināt kritiski svarīgu aizsardzības industrijas funkciju nepārtrauktību arī paaugstināta apdraudējuma situācijās, tā stiprinot Latvijas drošību un spēju reaģēt dažādu apdraudējumu un krīžu situācijās.”
Mācībās īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tam, kā koordinēta valsts institūciju, bruņoto spēku un kritiskās infrastruktūras uzņēmumu sadarbība ļauj saglabāt valsts funkcionēšanu paaugstināta apdraudējuma apstākļos, uzsverot, ka mūsdienu drošības vidē izšķiroša nozīme ir ne tikai militārajai gatavībai, bet arī civilās infrastruktūras noturībai un spējai nepārtraukti nodrošināt sabiedrībai būtiskos pakalpojumus. “Mums ir jāapzinās skarba patiesība: modernā karalaukā robeža starp fronti un aizmuguri ir izdzēsta. Kritiskās infrastruktūras noturība ir mūsu galvenais spēka pielikšanas punkts, un tā paralīze ir pretinieka pirmais mērķis. Armija ir tikai šķēpa gals, bet kāts, kas šo šķēpu satur, ir mūsu valsts institūciju un civilā sektora noturība. Panākuma atslēga nav tikai mūsu spējā atvairīt uzbrukumu, bet gan mūsu kopējā prasmē neļaut valstij apstāties ne uz sekundi,” stāsta 13. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Andris Grīnvalds, kura vadītajā bataljonā trenējas vairāku kritiskās infrastruktūras uzņēmumu īpašo vienību zemessargi.
Ministru kabineta noteikumi paredz kritiskās infrastruktūras objektu īpašniekiem slēgt sadarbības līgumus ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par speciālu Zemessardzes apakšvienību izveidi. Kritiskās infrastruktūras vienības veido konkrētā uzņēmuma darbinieki, kuri jau ir zemessargi vai par tādiem kļūst, tādējādi stiprinot visaptverošas valsts aizsardzības principa īstenošanu, integrējot militāro aizsardzību stratēģiskajos uzņēmumos. Atšķirībā no regulārajām Zemessardzes vienībām, kritiskās infrastruktūras vienību prioritāte ir pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana. Vienlaikus tās ir gatavas reaģēt uz hibrīdu uzbrukumu draudiem.
Informāciju sagatavoja:
Audra Šauere
Zemessardzes štāba
Komunikācijas pārvalde
Tel. 67335905, 22016107
e-pasts: audra.sauere@mil.lv
