Aizsardzības ministrs Skrundā apmeklēs tradicionālo Karoga dienas piemiņas pasākumu

01/30/2020
Pasākumi
Information prepared by
AM Preses nodaļa

Rīt, 29. janvārī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts, karavīri, zemessargi un jaunsargi piedalīsies tradicionālajā Karoga dienas pasākumā Skrundā, lai pieminētu 1919. gada 29. janvāra notikumus, kad pulkveža Oskara Kalpaka vadītais bataljons atbrīvoja Skrundu no lieliniekiem un izcīnīja ļoti svarīgu uzvaru, kas noteica Neatkarības kara turpmāko gaitu. Šogad Karoga diena aizritēs Latvijas armijas simtgades zīmē.

Karoga dienas pasākumi sāksies plkst.10:00 ar svētbrīdi Skrundas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kam sekos Zemessardzes 45.kaujas nodrošinājuma bataljona jauno zemessargu svinīgā zvēresta došanas ceremonija.

No plkst.10:45 līdz 14:00 notiks tradicionālā piedzīvojumu un izaicinājumu spēle "Jaunie Skrundas sargi”. Skrundas estrādē komandas prezentēs savus mājasdarbus ar devīzi “Nākotne sākas šodien”. Visas dienas garumā pasākuma dalībnieki varēs nobaudīt lauka virtuvē gatavotu zupu, kā arī aplūkot 4.Kurzemes brigādes zemessargu militāro tehniku.

Plkst. 14.45 Svinīgā Karoga dienas gājiena dalībnieki no Skrundas pastaigu takas dosies uz piemiņas vietu Skrundas centrā. Pie O. Kalpakam veltītā piemiņas akmens plkst. 15 notiks piemiņas brīdis un “Jauno Skrundas sargu” apbalvošana.

1919. gada 29. janvārī pēc pulkveža O. Kalpaka bataljona izcīnītās uzvaras pār Skrundu lepni plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Atceroties šo nozīmīgo uzvaru, Skrundā katru gadu 29. janvārī tiek svinēta Karoga diena. 

1919. gada 29. janvāra agrā rītā, kalpakieši atstāja Rudbāržu muižu un devās Skrundas virzienā. Pēc uzbrukuma plāna, kaujas smagums gūlās uz Kalpaka bataljonu: tam vajadzēja, uzbrūkot gar Rudbāržu – Skrundas lielceļu un pa labi no tā, padzīt pretinieku no Skrundas. Pretinieki uzbrucējus pielaida ap 300 m tuvumā un tad atklāja uguni. Iesākās abpusēja apšaudīšanās. Ap pulksten 9.00 (pēc 3 stundu ilgas kaujas) Skrunda bija atbrīvota. Tas bija pirmais uzbrukums, pirmais solis uz priekšu pēc ilgstošas atkāpšanās. Virs Skrundas pacēlās sarkanbalti sarkanais karogs.

Latviešu atsevišķais bataljons, kas pazīstams arī kā Kalpaka bataljons (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts), bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. 1919. gada 21. martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva pavēli par Latviešu atsevišķā bataljona pārformēšanu par “Latvijas armijas dienvidu grupu” jeb Dienvidlatvijas brigādi.

1919. gada 15. janvāra naktī pulkveža Oskara Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. Tā kā Landesvērs zaudēja kaujā Aucē, tika nolemts atkāpties un fronti noturēt pie dabiska šķēršļa – Ventas. 

Pelēkā granītā veidotais piemineklis Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas piemiņai Lielaucē tika atklāts 1934. gadā, piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa zīmētā meta. Pagājušā gadsimta 50. gados piemineklis tika iznīcināts, taču to atjaunoja 1991. gadā.

 

 

Informāciju sagatavoja:

AM Militāri publisko attiecību departamenta

Preses nodaļas vecākais referents

Roberts Skraučs

Tālrunis: 67335393

E-pasts: roberts.skraucs@mod.gov.lv