Karavīri un zemessargi sakopj Lāčplēša kara ordeņa kavalieres Līnas Čankas atdusas vietu

10/15/2020
Atbalsts sabiedrībai
Information prepared by
Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes štābs

Godinot Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona karavīri un zemessargi devās sakopt Lāčplēša kara ordeņa kavalieres Līnas Čankas atdusas vietu Rendas kapos.

No jauna tika uzmūrēti kapsētas vārtu stabi un uzstādīti restaurētie kapsētas vārti, sakopta Līnas Čankas kapavieta, kā arī izgatavots un uz uzlikts jauns žogs.

kapi

“Tradīcija sakopt Latvijas brīvības cīnītāju kapa vietas Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē aizsākusies jau sen un tajā iesaistās visi brigādes bataljoni,“ saka Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts.

“Pērn  20. jūnijā Kalvenes pagasta Aizpores kapos notika divpadsmit granītā kaltu piemiņas zīmju atklāšana un divu piemiņas zīmju atklāšana  Pērbones kapos,  par godu Varoņu dienai un Brīvības cīņu simtgadei, kuras uzstādīja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes karavīri. Tās tika izvietotas pie katras no Oskara Kalpaka vienības karavīru atdusas vietām, bet rudenī 44. kājnieku bataljona karavīri pabeidza  sakārtošanu un  uzlika arī jaunas virsmas kapu kopiņām, lai šīs atdusas vietas netiktu aizmirstas un būtu pamanāmas kapsētas apmeklētājiem, tā godinot brīvības cīnītāju piemiņu,” piebilst pulkvedis A. Rieksts.

                 “2018. gadā Lielaucē noslēdzās Pirmajā pasaules karā kritušo Brāļu kapu sakopšanas darbi Auces novadā, kurus veica Zemessardzes 51. kājnieku bataljona zemessargi kopā ar komandieri majoru Aivi Vāceru un Bundesvēra karavīriem, kuru grupas ierodas katru gadu, lai rūpētos par saviem kritušajiem karavīriem, kuri apbedīti Latvijā. Tā ir arī laba iespēja mums visiem kopā atcerēties mūsu vēsturi un kritušos karavīrus un novērtēt, ka dzīvojam brīvā Latvijā,” uzsver pulkvedis A.Rieksts.

Latvijas armijas uzvara Rīgā 1919. gada 11. novembrī pār Bermonta karaspēku kļuva ne tikai par pagrieziena punktu Latvijas Neatkarības karā, bet arī simboliski iezīmēja pirmā militārā apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – dibināšanas dienu. Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam. To pasniedza Latvijas brīvības cīņu veterāniem, un ārzemju valstsvīriem, diplomātiskā protokola ietvaros.

Ar šo prestižo apbalvojuma par īpašu varonību, kas izrādīta kaujās par brīvu Latviju, tika apbalvotas arī trīs sievietes. Ja Līna Čanka un Valija Veščunas-Jansone saņēma savus apbalvojumus par kaujām frontes līnijā, tad studente Elza Žiglevica – par drosmi un pašaizliedzību, atbalstot Latvijas armijas karavīrus. Sākoties Bermonta uzbrukumam, E. Žiglevica, neskatoties uz intensīvo artilērijas apšaudi, piegādāja ēdienu kareivjiem pozīcijās Daugavmalā, tika smagi ievainota granātas sprādzienā  un mira slimnīcā. Viņai apbalvojums piešķirts pēc nāves.

Slavenās latviešu strēlnieces Līnas Čankas dzīvesstāsts ir kļuvis leģendārs, viņa dzimusi 1895. gadā Rendas pagasta «Mežzīlēs»,  1915. gada augustā ar segvārdu "Jānis" brīvprātīgi iestājusies latviešu strēlnieku vienībās. Piedalījusies visās 3. Kurzemes kājnieku pulka cīņās, izrādot apbrīnojamu varonību. Apbalvota ar Jura krusta III, IV šķiras, Jura medaļas IV šķiras. 1915. gada 22. oktobrī pie Pavasara muižas Slokā ievainota, atgriezās kaujaslaukā un turpināja cīņu zem nepārtrauktas ienaidnieka uguns, līdz tika ievainota otrreiz. No 1916. gada 1. aprīļa līdz12. septembrim piedalījās visās kaujās Nāves salā. No 1916. līdz1917. gadam Ziemassvētku kaujās un pie Ložmetējkalna kā vecākā sanitāre pašaizliedzīgi izpildīja savu pienākumu nepārtrauktā ienaidnieka ugunī. Latvijas armijā iestājusies brīvprātīgi 1919. gada septembrī un dienējusi 5. Cēsu kājnieku pulkā. Atvaļināta 1920. gada maijā. Piešķirta jaunsaimniecība Lielrendas muižā Virsaišos, kur saimniekojusi visu Latvijas neatkarības laiku. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc otrā pasaules kara represēta, zaudējusi savu saimniecība. Mūža nogali aizvadījusi Kuldīgas rajona Reģu pansionātā. Mirusi 1981. gada 9. jūnijā un1989. gada 8. aprīlī pārbedīta dzimtas kapuvietā Rendas kapos līdzās vīram Robertam Freidenfeldam. (1)

(1) http://lkok.com/detail1.asp?ID=319

 

Informāciju sagatavoja:
Guna Pričina
Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes štāba
Informācijas daļas galvenā speciāliste
Tālrunis: 26577342; 67209913
guna.pricina@mil.lv