Par Zemessardzi

Foto: Alvis Misjuns

1991. gada 23. augustā kā viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem tika pieņemts likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, kas noteica, ka Latvijas Republikas Zemessardze (ZS) ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. Tā mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un regulāro spēku rezerve, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu.

Savukārt 2010. gada 1. septembrī stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas Zemessardzes likums, kurš nosaka, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.
        
Lai efektīvāk un vienkāršāk vadītu un administrētu ZS vienības, ar 2018. gada 3. janvāri izveidotas četras Zemessardzes brigādes (BDE): ZS 1. Rīgas brigāde ar 5 bataljoniem un brigādes štābu Rīgā, ZS 2. Vidzemes brigāde ar 5 bataljoniem un novada štābu Valmierā, ZS 3. Latgales brigāde ar 5 bataljoniem un novada štābu Rēzeknē, kā arī  ZS 4. Kurzemes brigāde ar 5 bataljoniem un novada štābu Liepājā.

Zemessardzes organizācijas pamatā ir vienvadības princips, un to realizē Zemessardzes komandieris, kas ir pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim. No 2016. gada 26. augusta par Zemessardzes komandieri iecelts brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš.

Pēc Latvijas iestāšanās NATO viens no galvenajiem Zemessardzes uzdevumiem ir veidot un apmācīt specializētos kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma bataljonus uz Zemessardzes kājnieku bataljonu bāzes. Tādā veidā tiek nodrošināts bataljonu profesionālisms un Zemessardzes militāro funkciju padziļināšana atbilstoši NATO valstu prasībām.      

Nozīmīga ir Zemessardzes palīdzība Valsts un Pašvaldības institūcijām  sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, avāriju un stihisko nelaimju (plūdu, meža ugunsgrēku u.c.) novēršanā un to seku likvidēšanā. Zemessardze aktīvi sadarbojas ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD). Bataljoni ir izstrādājuši kopīgas sadarbības plānus ar vietējām VUGD nodaļām.  Lai novērstu nelikumīgu dabas resursu izmantošanu, zemessargi kopā ar Vides aizsardzības vietējo nodaļu amatpersonām veic reidus.

Lai apzinātu un godinātu Latvijas tautai nozīmīgas militārās tradīcijas, Zemessardzes vienības piedalās dažādos svinīgos pasākumos un atceres brīžos, kas veltīti kaujās kritušo karavīru piemiņai, kā arī piedalās valsts vēsturē nozīmīgu cīņu vietu un vēstures pieminekļu apkārtnes sakopšanas un labiekārtošanas talkās.

Zemessardzei ir izveidojusies cieša sadarbība ar līdzīgām organizācijām pasaulē – ASV Mičiganas štata Nacionālo gvardi, Lietuvā un Igaunijā. Lai attīstītu savietojamības spējas ar NATO dalībvalstu militārajām vienībām, Zemessardzes vienību karavīri piedalās dažādās starptautiskajās militārajās mācībās gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Savu profesionālo sagatavotību un labas zināšanas dažādās militārajās specialitātēs Zemessardzes vienību karavīri un zemessargi ir apliecinājuši ar dalību starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās Kosovā, Irākā, Bosnijā un Afganistānā.