Biežāk uzdotie jautājumi
Ja esmu students, vai man ir jāstājas Studentu bataljonā?
Nē, students var stāties jebkurā bataljonā, kas ir vistuvāk viņa dzīvesvietai. Bataljona nosaukums vairāk saistīts ar tā vēsturi, nevis uzņemšanas prasībām un tajā var iestāties arī pilsoņi, kas nav studenti.
Atbilstu visiem kritērijiem, lai tiktu uzņemts Zemessardzē. Bet man ir (seko veselības problēmu apraksts). Vai tas nebūs šķērslis, lai iestātos?
Par to nebūtu jāsatraucas pirms esat mēģinājis iziet medicīnisko komisiju. Zemessargiem ir zemākas prasības attiecībā uz veselības stāvokli nekā profesionālā dienesta karavīriem. Vairāk par prasībām lasiet šeit.
Kāda izglītība nepieciešama, lai varētu kļūt par zemessargu?
Nav noteiktas prasības attiecībā uz izglītību, bet, piesakoties Zemessardzē, ir jāuzrāda kāds izglītību apliecinošs dokuments.
Vai pēc sodāmības dzēšanas var iestāties Zemessardzē?
Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 14. pants „Uzņemšana Zemessardzē” nosaka, ka par zemessargu nevar būt persona, attiecībā uz kuru ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu. Šis pants pašlaik tiek attiecināts arī uz personām, kurām sodāmība dzēsta. Tātad jaunības neapdomībā izdarītie pārkāpumi diemžēl var atstāt ilglaicīgas sekas. Tomēr jāseko līdzi Zemessardzes likuma grozījumiem, jo tieši šajā jomā - saistībā ar sodāmības dzēšanu - tiek domāts par izmaiņām.
Kādas ir zemessargu dienesta pakāpes?
Par to var izlasīt Zemessardzes likuma 5. nodaļā. Zemessardzē uzņemtajai personai piešķir pirmo dienesta pakāpi — zemessargs. Nākamo pakāpi “vecākais zemessargs” piešķir ne agrāk kā pēc apmēram pusotra gada nodienēšanas, ja zemessargs bijis pietiekami aktīvs. Nākamās pakāpes ir: kaprālis, seržants, virsseržants, štāba virsseržants, galvenais virsseržants, augstākais virsseržants, leitnants, virsleitnants. No 2010. gada 1. septembra augstākā dienesta pakāpe, kādu varēs iegūt zemessargs, ir "kapteinis".
Ja Zemessardzē iestājas bijušais profesionālā dienesta karavīrs vai zemessargs, kas atjauno dienestu Zemessardzē, viņiem tiek saglabāta iepriekšējā dienesta pakāpe. Šobrīd zemessargi ir arī atvaļināti profesionālā dienesta virsnieki, kam ir augstākas dienesta pakāpes - majori, pulkvežleitnanti utt.
Kā zemessargs var iegūt kaprāļa pakāpi?
Jāpabeidz Zemessardzes komandējošā sastāva Neintensīvā jaunākā instruktora kurss, kas notiek Zemessardzes 51. kājnieku bataljona Mācību atbalsta bāzē Dobelē (4 nedēļas). Noslēdzošā kursa daļa - 12 dienas - norisinās NBS Instruktoru skolā Cēsīs. Lai tiktu mācīties kursā, jābūt vismaz ar vidējo izglītību, sekmīgi apgūtai zemessarga pamatapmācībai, pēdējo 5 gadu laikā pozitīvi izietai veselības pārbaudei, vecumā līdz 50 gadiem, kā arī ar vismaz 2 gadi dienesta stāžu kā zemessargam vai profesionālajā dienestā. Jānokārto arī iestājpārbaudījumi par tēmām, ko apgūst pamatapmācībā.
Kāpēc, pildot apsarga pienākumus, nemaksā uzturdevas kompensāciju? Kad zemessargs veic apsardzes pienākumus, tad, papildus līgumam par dienestu Zemessardzē, tiek slēgts līgums par apsarga pienākumu veikšanu. Saskaņā ar likuma 35. pantu par dienām, kad zemessargs veic Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu apsardzi, viņš nesaņem uzturdevu vai tās kompensāciju, jo saņem algu atbilstoši konkrētajam amatam.
Kāpēc zemessargs var būt līdz 55 gadu vecumam? Zemessargs var dienēt līdz 60 gadu vecumam, ja veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība ir laba. Tas arī ir paredzēts Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 28. panta otrā daļā - atsevišķos gadījumos, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, Zemessardzes komandieris zemessargam, kurš sasniedzis šā panta pirmajā daļā dienestam Zemessardzē noteikto maksimālo vecumu un atbilst šā likuma prasībām, var pagarināt dienestu Zemessardzē uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Militārā dienesta likuma 41.pantā ir noteikts maksimālais vecums militārajā dienestā. Dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē tie ir 55 gadi, vecums, līdz kuram militāro dienestu var veikt pilnvērtīgi, nenodarot kaitējumu savai veselībai.
Savukārt zemessargs, kurš sasniedzis 55 gadu vecumu vai atzīts par nederīgu dienestam fiziskās sagatavotības vai veselības stāvokļa dēļ, bet vēloties uzturēt saikni ar Zemessardzi, iegūst Zemessardzes veterāna statusu un var sniegt ieguldījumu nododot tālāk savas zināšanas un pieredzi, lai uzturētu augstu morāli un patriotisku garu Zemessardzē, atbalstītu Jaunsardzes kustību un saglabātu vēsturiskās tradīcijas, un sniegt atbalstu zemessargu apmācībā un piedalīties Zemessardzes vienību sporta un kultūras pasākumu organizēšanā.