Atceres pasākums par godu nacionālo partizānu piemiņai

Šā gada 24.februārī Saldū pie Latvijas Nacionālo partizānu piemiņas akmens notika atceres pasākums par godu tiem Saldus iedzīvotājiem, kuri krita pretojoties komunistiskajam režīmam.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja Saldus novada domes deputāti A.Herings un U.Feldmanis, „Daugavas vanagi” Saldus nodaļas vadītājs J.Lasmanis, Politiski represēto Saldus nodaļas vadītājs un zemessargu veterānu apakšvienības zemessargs, majors I.Raļļa, kā arī Zemessardzes 45.nodrošinājuma bataljona (ZS 45.NBN) zemessargs un ansambļa „Kurzeme” vadītājs, vecākais zemessargs J.Rudzītis.

Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja noklausīties vairākus muzikālos priekšnesumus, kurus tiem sniedza Saldus 2.vidusskolas skolnieki un atjaunotā zemessargu ansambļa „Kurzeme” pārstāvji. Svinīgo goda sardzi nodrošināja ZS 45.NBN, kuru zemessargi pasākumam noslēdzoties tās dalībniekus cienāja ar siltām pusdienām, ko bija gatavojuši nodrošinājuma rotas zemessargi.

 Vēstures fakts:

Traģiskais notikums, kad vairāki desmiti čekistu metās iznīcināt divus nacionālos partizānus un pāris viņu atbalstītāju, norisinājās miera laikā – 1950. gada 24. februārī Saldū, Striķu (toreiz 5. augusta) ielā pie 33. un 35. nama. Namā nr. 33 pēc 1949. gada martā iznīcinātās mežabrāļu Zemgales grupas ar mītnes bunkuru Īles mežos dzīvi un nesagūstīti vēl bija palikuši trīs mežabrāļi, tostarp pats grupas komandieris Kārlis Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Brizga) un viņa līdzgaitnieks Vilis Krusts. 1950. gada ziemu viņi cerēja pārlaist Bergmaņu mājās Saldū, tomēr tika sazīmēti un izsekoti. Abas mājas aplenca ap 30 čekistu, un rīta agrumā notika sīva kauja. Uz čekistiem šāva no abām mājām, bet, zaudējot milzīgajam pārspēkam, abi partizāni centās bēgot izlauzties līdz tuvējam Veides mežam. Viņu atkāpšanos no mājas bēniņu lūkas sedza sieviete ar ložmetēja zalvēm. Tā bija čekistu vēlāk apbrīnotā Līze Bergmane. Partizānu Krustu čekisti tomēr nošāva jau uz mājas kāpnēm, bet Krauju – apmēram 80 metrus tālāk uz meža pusi.

Abas mājas aizdedzināja, iepriekš aicinot to iemītniekus nākt ārā un solot saglabāt viņiem dzīvību. Ir ziņas, ka cilvēki arī nāca ārā, bet viņus tik un tā uz vietas nošāva. Nošauto vai dūmos jau nosmakušo cilvēku vidū bija arī tēvs un dēls Kuršinski no 35. nama, kas partizānus bija atbalstījuši. Nošāva arī Kuršinsku mājas iemītnieci Leontīni Ezerkalni, kas par saimnieku sakariem ar mežabrāļiem vispār nav zinājusi.

 Informācijas avots - http://gulags.wordpress.com/2009/02/26/saldu-piemin-padomju-cekas-upurus/