Skrundas novadā atzīmēs Kurzemes atbrīvošanas sākuma 100. gadadienu

Latvijā
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Svētdien, 3. martā, Skrundas novadā notiks vairāki pasākumi par godu Kurzemes atbrīvošanas sākuma 100. gadadienai.

Svinīgajos pasākumos piedalīsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts, Jaunsardzes un informācijas centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs, karavīri, zemessargi un jaunsargi.

Plkst. 13.00 pie Rudbāržu muižas pasākuma dalībnieki uzsāks ikgadējo vēstures izziņas pārgājienu “Pa Oskara Kalpaka bataljona pēdām”, lai pieminētu Brīvības cīņu dalībniekus. Pārgājiens noslēgsies ap plkst. 16.00 pie Kojas upes tilta, kur Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes zemessargi organizēs dažādas aktivitātes, kurās aicināti piedalīties visi interesenti. 

Savukārt plkst. 17.00 Skrundas novada Lēnās, pie Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas vietas – Memoriālās sienas –  notiks  svinīgs pasākums, kas veltīts pulkveža Oskara Kalpaka bataljona vīriem un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim virsleitnantam Paulim Blūmam. Pasākuma laikā svinīgo solījumu dos vairāk nekā 200 Jaunsardzes 1. novada nodaļas jaunsargu, bet svinīgo zvērestu – seši Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargi.

Pasākuma muzikālo noformējumu nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku orķestris un Skrundas kultūras nama vīru vokālais ansamblis „Vecie zēni”.

1919. gada 3. martā Rudbāržos sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža Oskara Kalpaka vadībā. Pēc nemitīgi zaudētām cīņām pret lieliniekiem un atkāpšanos Kalpaka karaspēks sakopoja savus spēkus un devās pretuzbrukumā. 3. martu kalpakieši uzskatīja par sākumu visas Latvijas atbrīvošanai. 

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1. 

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā sadaļā “Latvijas armijai 100”.

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Aiva Kokoriša
Tālrunis: 67335309
E-pasts: aiva.kokorisa@mod.gov.lv