Zemessardzei - 35! Gadadienas pasākumi

Godinot un sakot paldies ikvienam, kurš gadu gaitā ir atbalstījis Zemessardzi un dara to joprojām, Zemessardze gada ietvaros priecēs iedzīvotājus ne tikai ar koncertiem reģionos, izstādēm un dažādām sociālām akcijām, bet arī aicinās ikvienu 23. augustā uz pasākumiem pie Brīvības pieminekļa. 

23. augusta programma:

10.00 dievkalpojums Doma baznīcā

12.00 svinīgā ceremonija pie Brīvības pieminekļa

Svinīgajā ceremonijā piedalīsies Zemessardzes vienības no visiem Latvijas novadiem. 

13.00 līdz 15.00 Zemessardzes orķestra koncerts "Zeme, ko sargājam"

Muzikālo priekšnesumu sniegs Zemessardzes orķestris, četras Latvijā labi zināmas balsis un īpašs orķestris no Kanādas. Uzstāsies šī gada Eirovīzijas Latvijas pārstāve Atvara, Intars Busulis, Miks Galvanovskis, Dainis Skutelis. Varēs dzirdēt arī Kanādas bruņoto spēku Centrālo orķestri diriģentes kapteines Kristīnes Deivisas (Christine Davies) vadībā, Zemessardzes kori "Stars" un baudīt deju ansambļa "Bramaņi" priekšnesumu.
Koncerta tiešraide būs pieejama Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM).
 

10.00 līdz 16.00 aktivitātes un displeji Esplanādē un Brīvības piemineklim piegulošajos parkos 

Daudz militārās tehnikas vienuviet – Esplanādē. Iespēja apskatīt no visām pusēm un uzdot jautājumus tiem, kas ar to strādā ikdienā. 

Ko varēs redzēt?
•    Amfībija M3Rig – milzis 13 metru garumā, sver 28 tonnas. Tā ir peldoša mašīna; vairākām sabraucot kopā, upē var izveidot pārceltuvi vai pontontiltu, pa kuru pāri tiek pat smagā tehnika.
•    Pašgājējhaubice M109 – spēj atklāt uguni vienas minūtes laikā un pamest pozīciju 30 sekunžu laikā pēc uzdevuma. Sver ap 25 tonnām, deviņu metru garumā. 
•    "Patria" 6x6 – bruņutransportieris, ko ražo Latvijā. 
•    RBS 70 un L70 – pretgaisa aizsardzība. RBS 70 ir uz pleca balstāma raķešu sistēma pret lidmašīnām un droniem, L70 – 40 mm ātršāvējs lielgabals uz piekabes. 
•    "Bandvagn 206" – unikāls divdaļīgs kāpurķēžu visurgājējs. Tas brauc pa sniegu, purvu un mežu un peld ūdenī – tur, kur neviens cits transports netiek.
•    U.c. tehnikas vienības – katrai ir sava nozīme kopējā valsts aizsardzības sistēmā.

Ko varēs darīt? 

•    vadīt dronu simulatorā;
•    iejusties pretgaisa raķešu RBS 70 operatora lomā;
•    pamēģināt netiešās uguns vadību;
•    runāt pa rāciju tā, kā to dara bruņotajos spēkos;
•    izmēģināt pretborta mīnu palaišanas simulatoru;
•    uzvilkt gāzmasku un aizsargtērpu, pamēģināt tajā izpildīt vingrinājumus;
•    izmēģināt spēkus militārā stafetē; 
•    un vērot dažādu spēju demonstrējumus – piemēram, kā neitralizē nesprāgušo munīciju.
 

13.00 līdz 16.00 sarunu telts "Zem-teksts" laukumā pie Latvijas Nacionālās operas un baleta. 

Trīs sarunas par būtisko. Dzirdēt tās varēs teltī Operas skvērā tiešraidē Zemessardzes, Sargs.lv un Aizsardzības ministrijas "Facebook" kontos vai LSM.
13.00 – Diskusija par to, kā ideja nonāk līdz kaujas laukam, ko esam iemācījušies no Ukrainas, kāpēc inovācijas ir veiksmes atslēga. Piedalās militāro dronu eksperts, Zemessardzes kapteinis Māris Bruža, "Origin Robotics" vadītājs Agris Ķipurs un drošības eksperts Sandis Šrāders; vada TV personība Kristīne Garklāva.
14.00 – Kādu redzam Zemessardzi nākotnē? Podkāsta "Formā!" speciālizlaidums ar Zemessardzes štāba priekšnieku pulkvedi Mareku Ozoliņu un vēsturnieku Kārli Dambīti.
15.00 – Zemessargs ik gadu no darba dodas prom uz 21–28 dienām. Slogs vai ieguldījums? Būtiska saruna gan darba devējiem, gan Zemessardzes pārstāvjiem – ar Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāju Kasparu Gorkšu, LMT Aizsardzības tehnoloģiju dienesta direktoru, zemessargu Salvi Skladov un Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona komandieri majoru Ģirtu Rasu.
 

Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību Latvijā nostiprinājās jau 1991. gada janvārī, barikāžu laikā, kad sabiedrība vienojās valsts neatkarības aizstāvībai. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas saasinājās politisko spēku konfrontācija starp neatkarības atbalstītājiem un pretiniekiem – tika īstenoti uzbrukumi jaunizveidotajiem Latvijas Valsts muitas posteņiem, bloķētas valsts iestādes un terorizēti iedzīvotāji.
 

1991. gada 23. augustā tika pieņemts likums “Par Latvijas Zemessardzi”, nosakot, ka Latvijas Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Jau 24. augustā, dienu pēc likuma pieņemšanas, tika izdota pirmā Zemessardzes priekšnieka pavēle par zemessargu kandidātu reģistrācijas uzsākšanu pašvaldību teritorijās.
 

Septembrī sākās bataljonu formēšana atbilstoši valsts teritoriālajam iedalījumam un tika izveidots Zemessardzes štābs. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājās vairāk nekā 10 000 brīvprātīgo. Gada laikā dalībnieku skaits pieauga līdz gandrīz 17 000, padarot Zemessardzi par lielāko valstij lojālo militāro organizāciju Latvijā.
 

Informāciju sagatavoja: 
Audra Šauere
Zemessardzes štāba 
Komunikācijas pārvalde 
Tel. 67335905, 22016107
e-pasts: audra.sauere@mil.lv